Roma

Lai ko cilvēki par to teiktu, Romas Kolizejs kā piltuve ievelk ikvienu atpakaļ senatnē. Cilvēku asiņu slāpes šai celtnei piešķīra drūmu slavu, ko vēl vairāk pastiprināja tas, kas tur notika XVI gadsimtā. Tika uzskatīts, ka zālei, kas izaugusi no asinīm un drupām, piemīt maģisks spēks, tāpēc raganas un burvji tika mesti ārā pa Kolizeja logiem.

Tā līdzība ar Botičelli elles karti radīja tam vēl vienu apzīmējumu — “vieni no septiņiem elles vārtiem”. Līdzās gladiatoru cīņām un medību ainām Kolizejā notika arī naumachiae — uzvedumi, kuros gladiatori vai notiesātie tika izmantoti, lai attēlotu iespaidīgas jūras kaujas no Romas impērijas vēstures.

Kolizeju skārušas zemestrīces, zibens un citas dabas parādības, taču diemžēl lielāko daļu posta nodarījuši cilvēki paši.

Viņu barbariskās darbības pārvērta ar ūdeni reiz piepildīto arēnas grīdu dubļu bedrē, ko vietējie iedzīvotāji vēlāk izmantoja kā mēslojumu. Tā sienu iekšpusē tika audzēti un uzglabāti dārzeņi.

Lai gan šodien varam apbrīnot tikai trešo daļu no sākotnējā projekta, Kolizejs nav zaudējis savu kolosālo veidolu. Melns kaķis skrien pakaļ putnam, izklaidējoties tikpat bezrūpīgi, kā reiz to darīja cilvēki. Mūsdienās kaķi ir vienīgie šīs vietas viesi.